Uzņēmumu, kas ierīko dziļurbumus, rīcībā ir Latvijas ģeoloģiskās kartes ar aptuvenām norādēm, cik dziļi var nākties urbt un kāds ūdens ir konkrētajā slānī.
Ierīkotajā urbumā iegūstamais ūdens ir ar tādu ķīmisko sastāvu, kāds vēsturiski izveidojies konkrētajā vietā un iežu horizontā. Urbšanas process ūdens ķīmisko sastāvu neietekmē. Atbilstoši MK noteikumiem Nr.671 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma prasības, monitoringa un kontroles kārtība” nosacījumiem tiek veiktas ūdens ķīmiskās un bakterioloģiskās analīzes. Kopumā Latvija ir bagāta ar labas kvalitātes dzeramo pazemes ūdeni. Uz vispārējā fona raksturīgs ir paaugstinātais dzelzs saturs ūdenī, kura koncentrācija visbiežāk ir 0,4-1,5 mg/l robežās, taču mēdz būt arī lielāka. Pieļaujamā maksimālā koncentrācija noteikta 0,two mg/l. Pati par sevi paaugstināta divvērtīgo un trīsvērtīgo dzelzs katjonu klātbūtne ūdenī nav cilvēka organismam kaitīga, taču, saskaroties ar atmosfēras skābekli, notiek dzelzs oksidācija, ūdens iekrāsojas brūngans, kā arī veidojas izgulsnējumi uz santehnisko iekārtu virsmām. Otra izplatītākā problēma ir paaugstināta ūdens cietība.
Tāpat kā ar dziļurbuma ierīkošanas izmaksām, tīrīšanas izmaksas ir atkarīfuel no urbuma dziļuma un stāvokļa. Vidēji dziļurbuma tīrīšana var izmaksāt no 450 līdz seven-hundred EUR, atkarībā no nepieciešamā darba apjoma.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
Izmantojam arī ūdens spices filtrus, kas ir īpaši pielāgoti dažādiem reģioniem un iežiem. Mūsu filtri ir aprīkoti ar diviem sietiem ja tas ir nepieciešams, kas palīdzēs nodrošināt ūdeni ar pēc iespējas mazāku piesārņojuma līmeni.
Šie filtri ir izstrādāti tā, lai tie būtu maksimāli aizsargāti pret kalmatācija, taču, protams, ir svarīgi ņemt vērā, ka katram filtram ir savs kalpošanas laiks, kas atkarīgs no ūdens kvalitātes un ķīmiskā sastāva.
Baltijas valstu reģions ir ļoti bagāts ar pazemes saldūdeni. Atmosfēras ūdens, nokļuvis gruntsūdeņos, turpina filtrēties cauri dažāda litoloģiskā sastāva iežiem uz dziļākiem slāņiem jeb ūdens horizontiem. Ūdens horizontus ģeologi klasificē pēc iežu filtrācijas īpatnībām un ģeohronoloģiskā vecuma. Ūdens ieguve horizontos pārsvarā notiek no smilšakmeņiem vai plaisainiem dolomītiem. Horizontus vienu no otra visbiežāk atdala sprostslāņi ar ļoti vāju ūdens caurlaidību – māli, merģeļi, aleirolīti. Gruntsūdeņos sastopamais ūdens parasti ir bez hidrostatiskā spiediena. No tiem infiltrējies dziļākos horizontos, ūdens jau ir zem spiediena, un šādus pazemes ūdeņus dēvē par artēziskiem.
“Viss majorījās, kad negaidīti pienāca zvans…” pēc diennakts mežā atrasts bezvēsts pazudušais Ingus
Kokteilis Magonei negaidīti nākas sastapties ar “lielo jautājumu”: vai drīz viņa būs precēta dāma?
Nepareizs ir arī uzskats, ka ap spici pazemē veidojas dobums. Smiltis cieši piekļaujas spices kolonnai. Ierīkošanas laikā grunts tiek atbrīvota tikai no ļoti sīkiem piemaisījumiem – pārsvarā māla duļķēm.
Citi faktori, kas var ietekmēt dziļurbuma ierīkošanas izmaksas, ietver nepieciešamību pēc papildu aprīkojuma vai papildu darbiem, piemēram, sūkņu uzstādīšana vai ūdens attīrīšanas sistēmas izveidošana.
Dziļums un debets: Dziļie artworkēziskie urbumi parasti ir lielāka diametra un dziļāki nekā tradicionālās spices (filtrācijas akas). Urbuma debeti svārstās no 1,five līdz five litriem sekundē, kas nodrošina lielāku ūdens plūsmu.
TESTS. Vai vari pareizi uzrakstīt šos twelve latviešu valodas vārdus? Nepamēģināsi – paliksi nezinot!
Tiklīdz tās ir spices ierikosana sajauktas ar māla daļiņām, ar spici ūdeni iegūt nav iespējams. Tas arī ir apgrūtinoši vai neiespējami, ja starp ūdens nesošo smilšu slāni un virszemi ir biezāki un cietāki ieži: akmeņi, dolomīts, biezs māla slānis.